Uf..! Uf..! Uf..!
Tas nu reiz ir noticis. Mana peedeejaa darbadiena sheit. Un nebija tik traki kaa man likaas. Nekaadu pazemojumu. Nekaadu ciinju. Vienkaarshi. Un, jaaatziistas, ka pat patiikami. Apraudaajos. Laikam jau peedeejo nedeelju neguleetaas naktis un stresainaas dienas lika sevi maniit. Vinji atinaaca atvadiities. VISI. Pat tie, kurus vismazaak gaidiiju.. tie, par kuriem pat iedomaajusies nebiju. Mani nepaarsteidza daavaninjas pirms tam - ne kruuze, ne atsleegu piekarinjsh, ne kosmeetikas komplekts.. Tas viss bija bezgala miilji, bet ne uz pusi tik aizkustinoshi kaa shodien. Vadiiba. Ar megalielo daavanu, konfekteem, celjavaardiem un simbolisku naudinju celjam, lai varu braukt ciemos. Nu nebija man ne praataa ienaacis, ka taa buus. Augstaakais uz ko es cereeju, bija aiziet bez ruugtuma. Bet nu shis viss..
Un nekas nav jaaaizmirst. Nekas nav jaaizsviitro no savas dziives. Lidijai aciis bija asaras. Inese samiiljoja mani taa, ka likaas paarluuziishu. Dace..nu, ar Daci es jau kaadu laiku saprotos bez vaardiem.. pietiek paarmiit skatienus un viss skaidrs. Mana darba mamma. Mnjaa.. pietruuks man vinju visu. Pietruuks skaistaa parka, ziemaa - pasakainaa baltuma, pavasarii - plaukstosho pumpurinju un ziedosho kruumu, vasaraa - viistoshas zaales smarzhas, rudenii - kraasaino lapu paklaaja.. Pietruuks kolektiiva. Ļoti pietruuks. Bet skaidri zinu, ka neko nenozheeloshu. Darba delj. Bardaka deelj.
Hip, hip! Urrraaaa! Jaunaa dziive! "Ar jaunu ceriibu!" :)