Garastāvoklis:

about not remembering

Laumiņu vizīte
Gaismas, vakarnakt, atkal pārvērtās par tumsām.
Šķita jau, ka pārāk labi viss iet.
Kaut kādu pipšu dēļ, kas centās aizdzīt transportu, izpista diena man, priekšniekam, manam puisim(nu vai jau bijušajam, kas to lai tagad zin) un nemērāmam daudzumam viņa draugu un paziņu. Par to kāpēc tas daudzums ir nemērāms. Nolēmu sevi izklaidēt ņemot talkā degvīna pudeli. Ja priekšpusdienā atver pudeli, tad var gadīties tā, ka no vakara atceries, ka sēdi garažā un pēc tam- pamosties gultā. Nočeko apkārtni un sevi. Man nekas nesāp- jau labi- tātad kauties neesmu līdusi vai arī izdarījusi to pietiekami meistarīgi, lai gan pēc promilēm tas nešķiet ticami. Vīrietis guļ blakus, bet guļammaisā. Jau sāku apjaust, ka esmu smagi nogrēkojusies. Tikai ne sū da neatceros. Bet guļ blakus. Pieceļos atrast savu telefonu lai izsauktu taksi un pazustu, jo saprotu ka lai ko būtu izdarījusi neesmu šobrīd spējīga ar to dīlot. Telefona nav.
Velns ar to. Eju gulēt, vismaz teleportešos tālāk laiktelpā.

Pamostamies- nu, jā. Gaismas aizgājušas rotaļāties ar laumiņām, vakardien. Sākušas dirsties ar ko pagadījies.
Vīrietis aizgāja uz garažu darboties, es atteicos pievienoties, jo kauns skatīties acīs tiem, kam esmu vakardien huiņas sarunājusi, un sīkums ar to- es pat neatceros kam es viņas esmu sarunājusi. Neko neatceros. Nu, Dieva goda vārds. Pat Sātana un Krišnas gda vārds. Neatceros.
Aizgāju līdz tuvējam tirdzn. centram. paņēmu starta komplektu, iepisu vecajā aifonā.

Apzvanīju vairākus cilvēkus lai veiktu pareizo izvēli ko darīt. Jo sev es uzticēties, pēc vakardienas, nevaru. Mans plāns bija savākt savus loriņus un pist nahuj projām. Vienkārši izbeigt šīs, līdz sim brīdim, lieliskās attiecības un kaut kad rītdien palugt lai kāds atbrauc savākt manu neejošo transportu no šejienes.

Aizrakstīju cienītajam, ka izjūtu dziļu nožēlu, ka tā ir noticis, ka ja viņš vēlas, es varu doties nahuj ar visām savām laumiņām un haosu, kuru rada mana nesavāktība un nenoteiktība.

Viens bijušais- pateica, ka esmu lose. Viens priekšnieks, pateica- dura. Izdzeršu kafiju. Nomazgāšu traukus, izslaucīšu grīdas. Iemetīšu cepeškrāsnī vistu. Savākšu savas lietas.

Cerēšu uz labāku, bet gatavošos sliktākajam.