Cilvēks jau nedzīvo, lai būtu nelaimīgs, nav nekāds noziegums censties būt ar sevi apmierinātam. Lai nebūtu pašapmāns, nepieciešams tiešām nopietns darbs ar sevi, jāsaprot, kas tieši ir tas, kas dara nelaimīgu (procesā var atklāt nepatīkamas lietas par sevi) un kā to novērst (ar fakta konstatēšanu viss tikai sākas). Un nedrīkst apstāties, kad šķiet, ka nupat jau tā kā būtu labi. Tas ir ilgs process. Es, piem., staigāju pie psihoterapeita jau apmēram pusgadu reizi nedēļā un tikai pēdējā mēneša laikā uzdrošinos teikt skaļi, ka zināms progress ir jūtams.