Tās domas,ko domāju,ir skumjas,bet gribas,lai mans stūrītis,mans kaktiņš cibas ir priecīgs,tāpēc būs pareizāk,ja neko nerakstīšu. Nejūtos ne pustukšītis, ne iztukšītis, vienkārši ir jāpaklusē.. Mazliet ir sajūta pakrūtē tāda kā stacionārā telefona klausulē,kas atrauta no vada.