Daudziem mani ir žēl, viņi domā, ka sēžu internetā visu laiku un man nav neviena drauga, kā var nesaprast, ka man neinteresē klačas un tusi, vienīgi gaidu vasaru, kad varēšu iet naktīs sēdēt zālītē (ar laptopu), un ja man nav viena drauga, uzskatu, ka man nav neviena, visi ir garāmslīdoši papīra kuģīši, nu labi, nezaimošu, kādi 3 ir īsti, bet pagaidām vēl vientuļš nejūtos, un nelaimīgs arī vēl neesmu juties pārāk bieži, lai nevarētu vairs ilgāk izturēt, man pat skatiens nav sevišķi bēdīgs, es vienkārši esmu iekapsulējies, ka netieku vairs laukā, bet padot roku neviens nevar, jo neviena nav, varbūt šodien esmu mazliet skumjš, drusku skumjāks kā citas dienas, bet tas nav pārāk skumji, ne tik, lai nevarētu vairs izturēt