baigi kolosālā sajūta, ka man čakarē (nevaru ekvivalentu latviešu valodā atrast, ja nu vienīgī - āzē) prātu, bet ko citu var gaidīt, ja cilvēks domā, ka es viņam āzēju, tad viņš tagad mani, lai gan es nemaz tā nedarīju.
labi, man nospļauties, es vismaz to saprotu, un varu tam stāvēt braši pretī.