Principā - jā, tas ir OK un pilnīgi akceptējami, in fact- pat nepieciešami. Citu ciešanas ir viņu izvēle, cieš tikai tie,kam to vajag, tie, kas to vēlas (saskaņā ar manu augstāk esošo garo komentāru). Žēlojot citus un uzmācīgi palīdzot tiem, ja tie to nav lūguši, mēs tikai traucējam viņiem iegūt nepieciešamo mācību, kas nāk caur viņu pašu ciešanām, kā arī noslogojam savu dvēseli un ķermeni ar nepiederošām un nevajadzīgām emocijām.
Tiesa, tā "neprasītās palīdzības" robeža arī ir slidena. Jāseko sirdsapziņai, piemēram, ja Tu ej pa ielu un redzi, ka cilvēkam sirdslēkme un šis krīt gar zemi, viņam nepieciešama palīdzība, kaut arī viņš to nav lūdzis, Tev paliek izvēle - sniegt palīdzību vai nesniegt. Un te jāseko sirdsbalsij. Lai vai kā, tas nenozīmē, ka Tev jāžēlo šis cilvēks un jāuzņem sevī viņa problēmas - palīdzība var būt arī pilnīgi neitrāla (vienaldzīga) un Tevi netraumējoša. Ja būsi palīdzējis, būsi sējis labu sēklu šajā Pasaulē, kur tomēr vairumā vēl valda negatīvas enerģijas.
Bet, piemēram, āfrikāņu barošanu un "civilizēšanu" es uzskatu par vislielāko kaitniecību.