Neciešu,ka mātes lamā savus bērnus,tikko viena tā kliedza,ka man likās viņa kliedz uz mani, zosāda uzmetās un sariesās asaras, negribu, lai uz mani kāds kliegtu,man ir bail no šādiem kliedzieniem, kaut nekad neviens uz mani nekliegtu, nekad, labāk,lai pagriež muguru un aiziet,bet lai nekliedz,pēc tam bērns sāka histēriski raudāt, gribu aizbēgt no tām atbalsīm. Sitīšu ar galda tenisa raketīti, ja kāds uz mani kliegs, vai uz kādu, ko mīlu.