vajadzībai pēc klas. mūz. jābūt šūnu līmenī, nevis "man kaut kā gribas". kaitina šādi cilvēki, kas patērē mūziku kā popkornu. tu vari aizstāt vārdus "klasisko mūziku" ar "popkornu", izteikuma jēga nemainīsies.

"kaut kā šodien gribas popkornu".

varbūt esmu pārnopietns dažās lietās, bet man šķiet, ka mūzika, kuras tematiskais spektrs nereti saistīts ar visdziļākajām jūtām, savas vietas meklējumiem ontoloģiskajā toposā un refleksiju par dievu, esību un laimi, ir pelnījusi mazliet godbijīgāku attieksmi... vai vismaz konkretizāciju: iedomājies, kā skanētu, ja es tev teiktu: "man šodien kaut kā gribas palasīt grāmatu/dzeju." it kā tas nebūtu kas pašsaprotams. tu, dabiski, prasītu, kādu grāmatu, kādu dzeju - un domātu, why didn't he provide this bit of information in the first place?...