Mikriņa logs vienos kruzuļos, izskatās, ka līs visu rīta cēlienu un vēl ilgāk,bet tas vieš prieciņu,fui,pārāk pozitīvi izklausās,bet man tik un tā šķiet,ka vajag piefiksēt priekmirkļus,ja vien tas nav kaut kas pārpasaulīgs un vārdā nenosaucams, zaļajiem bērziem dzeltenas asaras,un tas arī ir skaisti un plakani,arī mašīnu signāllampas pelēko līksmi izgaismo.. Reizēm dzīve šķiet tik skaista, tas arī ir īstais krusta punkts