Guļu gultā un skatos saules lēktā,virs koku galotnēm saule kā zeltīts gaisa balons. Nav putnu vīterošana vairs tāda,kā vasaras pirmajā pusē,dzirdami vien daži svilpotāji. Žēl,ka man nav dārziņa, izietu uz lievenīša pasēdēt. Es pat neceru, ka man kādreiz dārziņš būs. Kas gan vispār var būt, kā vien tas, ka katra jauna diena var atnest kaut ko, kaut ko labu, "krā-krā!", pasmējās vārna, bet kāpēc gan nē..