No sajūtām man patīk tā, kad bez iemesla paliek labi, tas nenozīmē, ka noliedzu tās sajūtas, kuras kaut kādu faktoru ietekmē ir labas. Ir uz roku pirkstiem nesaskaitāmi labo sajūtu ģeneratori, bet ne par to šoreiz. Šoreiz par to, ka brīnums ir tad, kad kļūst labi tāpat vien. tu sēdi, un pēkšņi tev liekas, ka pasaule tik laba un tu pats labs šajā labajā pasaulē, un galvenais, ka tu tam notici - tā patiesi ir. bez jebkādiem palīglīdzekļiem mana pasaule krāsaina kļuvusi. kāpēc, nezinu, un tieši tas ir brīnumaini. tādos skaistmirkļos nedomāju par to, ka varbūt tā ir ilūzija, jo tā nav ilūzija, labā sajūta eksistē.
Izklausās kaut kā patētiski un pacilāti, bet tieši tagad man šī sajūta uzgūlusi - vai nu pasaules labie spārni, vai eņģelis man tepat blakus, vai tie ir manis paša spārni, kas pacēluši šobrīd.

Laimes mirkļi