lieltirgotaaji no pludmales
Iesaakshu ar seeru veesti, ka mana roka ir iedragaata no kaja nagu cirtieniem un izskataas apmeeram taa, it kaa tur buutu neveikli snakareejies kaads narkomaans vai skjeerrocis. Neizbeegamas ir arii saapes shajaa lietaa.
Es neesmu literaara shodien.
Briivdienas pavadiiju galiigaa aarpasaulee. Viens vakars tik veltiis klejojumiem pa vecriigu visas nakts gaishumaa. Kopaa ar astma un briesmoniic. Pirmais, kas naak praataa ir nepaarspeejamais krokodilis un lietishkjie aarzemnieki, no kuriem viens teicaas buut pats dzheksonu maiklis. Un taa un taa veel naak praataa piemineklis, kur divi dzheki nes viens otru.
Miegs uzdzen arii nepraatiigu vienaldziibu pret agraak tik sastoshaam un vajadziigaam lietaam. Fuj.
Jaa, un tad es veel biju tajaa koncertaa, kas notikaas Imantas arodvidusskolaa. Zelaika paregjotaaji ir forshi un graujoshi. (man patiik kaa shie vardi skan, kad ir kopaa). The Sound bija arii, jaa "riktiigi modiigie unkulji. Vispaar tas viss bija ljoti gliiti, ja tikai nebuutu (skat. 4.rindkopu). Un, jaa. Es gribu buut velns.
Mani centieni atcereeties visgarshiigus atgadiijumus nealgojas panaakumiem, taapeec pagaidaam Davaj chau.

P.S. Es esmu asfalta pavaldniece tagad.