Kāda jēga no intelekta, ja nevari uzveikt ēzeli sevī? Šodien apmeklējām Imanta Ziedoņa grāmatas prezentāciju. "Nenoteiktā bija" saucas. Ģirts atnāca ar arhitektūras žurnālu rokās, nemitīgi sakot "fuck" un gaidot, ka sieviete ar klavesīnu nospēlēs Vertigo. Neko citu viņš nemaz nezina, vienīgi vēl Mocartu, kurš diemžēl ir miris. Es gribēju nosist... kulakā. Imants Ziedonis ir skaists. Arī laiks ir skaists un pašpietiekams kā viela. Gribēju vēl te pievienot dažādus jokus, tomēr Elīnas iespaidā arī esmu pārstājusi to darīt. Kad jums kaut kas pārtrūka pēdējoreiz?