Es šodien aizmigu deviņos vakarā, lasot žurnālu Santa. Interviju ar Jaunalksnes kundzi. Pamodos pusvienos gaismā ar savām kažualdrēbēm mugurā. Man bija sapnis, kurā bija ļoti, ļoti daudz varoņu. Visus es nemaz nezinu. Darbība notika pilī, kuru bija nopircis Dzintris Kolāts. Naudu Dzintris bija ieguvis no Lukoil (es neesmu pārliecināta par pareizu nosaukumu) akcijām, kuras veiksmīgi nopircis. To visu man sapnī pastāstīja Sandris Kolāts. Mēs bijām ieradušies uz Ulvja Urtāna baļļuku, kas arī norisinājās pilī. Ulvis bija tērpies melnā, viņam bija ļoti daudz viesu, lielākoties meitenes. Es stāstīju Artim Kamalam, ka tas droši vien ir tāpēc, ka ielūgums ir ievietots Sviesta cibā. Tas sapnī izlikās pat ļoti smieklīgi. Tad man klāt pienāca Elīna Kolāte, lai pajautātu, vai esmu redzējusi Kaspara Cirša audzinātāju. Audzinātāja vispār esot ļoti mierīga, bet tad, kad runā, izskatās tā it kā spēlētu flautu (Elīna arī to izskatu nodemonstrēja). Pēcāk es aicināju Elīnu, Rubli un Riņķīti gulēt manā gultā, kura tiešām izskatījās pēc manas gultas, bet atradās tajā Dzintra pilī. Pie gultas atradās zvans, kuru mēs piezvanījām, lai pieaicinātu pavāru. Pavāram mēs likām acu priekšā gatavot dažādus joku ēdienus, bet pavārs atteicās. Pēc tam es atrados draugu portālā, kurā rādīju Līdzītei vēstuli, kas vispār neizskatās pēc manis, jo es to vēstuli esmu miegā rakstījusi. Kamēr gulēju tātad. Vēl es nopirku botas un atkal spēlēju basketbolu, bet šīs atmiņas man kaut kā neiet kopā ar sapņa kontekstu.