Es atcerējos laiku, kad brāļa bijusī draudzene Santa vēl dzīvoja pie manis, un tas tātad bija pāris gadus atpakaļ. Mēs sastrīdējāmies par to, kura ātrāk raksta īsziņu. Brālis deva mums uzdevumu - kaut kādu citātu no grāmatas uzrakstīt atpakaļgaitā. Burti bija jāmīkstina vienalga kā, tikai, lai to var pamanīt. Nedrīkstēja pieļaut arī nevienu kļūdu, jo tas būtu zaudējums. Pirmajā reizē Santa kaut ko nebija sapratusi, tāpēc mēs pārtraucām sacensības, lai sāktu no sākuma. Otrajā reizē es pieļāvu vienu kļūdu, bet iebildu, ka sacensības ir jāatsāk trešo - izšķirošo reizi. Viņi abi to nepieļāva, tāpēc es tā arī nezinu, kura raksta īsziņu ātrāk un bez kļūdām. Tas bija stāsts par to, kāpēc jaunās draudzenes man nekad nebūs tik mīļas.