viņas iemīļotākā vita bija kalns. tas gan jau ir 21. gadsmita kalns, ziniet. tam nebija nekā laba, ar ko izcelties. tas nebija augstāks par citiem islandes kalniem. un ezerā tam blakus nepeldēja zivis. tas bija akmeņains klns, no kura vanda gaiīja regulārus akmens nogruvumus.
vanda bija vienīgais kalna draugs. taču katru drudzību agri vai vēlu katru draudzību pārvērš privātīpašnieciskas tieksmes. vanda gribēja iekraot kalna virsotni, lai varētu teikt, ka tas ir viņas kalns, jo nekad neviens cits nebija mēģinājis tajā uzkāpt, jo kādēļ lai kāds kāptu 1034 metru augstā akmens kalnā, kas principā negarantē nedz slavu, nedz iepsēju pašapliecināties?