Es vakardien tomēr aizgāju uz Zelta graudiem. Mani vēl tagad moka neziņa - kur bija pazudusi Ieva Akurātere? Viņa neparādījās. Skaņas kvalitāte bija ļoti slikta. Es pat teiktu, ka sūkāja. Protams, nav jau slikti, ka zāles otrajā galā dzird atbalsis un tā. Atkal satiku onkuli (radinieku). Viņš nemitīgi man rādās visur, kur aizeju.

Ienāk zirgs autoskolā. Autoinspektors saka: "Ej ārā!"
Ienāk zirgs stallī un prasa: "Kāpēc visi vienādi?"
Ienāk zirgs autobusā un saka: "Es sēdēšu aizmugurē."

Es tikai gribēju atgādināt, ka Līvi vēl joprojām ir dzīvi, lai arī viņu dvd neņem pretī visādi atskaņotāji.

Un vēl to, ka aizvakar ar Tomu sapnī lietoju visādas extasy tabletes un visu sapņa laiku skaidri izjutu to iedarbību. Tad droši vien dēļ Rudaka stāstiem par lielāko rokenrolu - Ūdrīti. Starpcitu, Hobosas Lietuvā mīl vairāk kā Latvijā.