nelaid, māte, bērnus mežā
Es tagad esmu Liepājā. Vakardien atbraucu ar Harija mašīnu. Saldū pie mums iekāpa kāds sajāts tipiņš. Saldū arī redzējām govis mašīnā, kas gulēja divos stāvos. Un it kā mīļi čurāja viena otrai uz galvas. Sajātais tipiņš, kurš saucas Olafs Bura, teica, ka tās tiek vestas uz izstādi Ventspilī. Pēc tam viņš turpināja ar trakiem stāstiem par to, ka ir akrobāts un sērferis arī. Izdzēris daudz absinta. Gan ar mammu, gan ar draugiem. Māk lekt no piektā stāva un mest kūleņus. Es pasūtīju pāris jōkus, tāpēc dabūju anekdotes. Mēs arī viņam vienu pastāstījām. Tā skan apmēram šādi: "Ienāk zirgs bārā. Bārmenis prasa, kāpēc tev tik gara seja?" Vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz vīrs attopas, guļot pie zemes. Nu, viņš it kā nekodīšot, bet bišķiņ tomēr paslīdēja kāja. Pienāk ments pie sajātā tipiņa. Pāris reizes uzšauj pa muti un saka, ka būs jāguļ uz lāviņas šonakt. Mēs, protams, izlikāmies, ka viņu nepazīstam. Pārāk daudz jau bijām devuši Olafam. Tūlīt uzaicināšu viņu draudziņos, lai paprasītu, kur viņš palika (nupat izdarīju kā teicu, bet tāda vīra draugos nav). Varbūt Olafs nav īsts? Šodien tā kā domājam uz to bīča pārtiju aiziet. Un tagad viens harija jociņš: it kā jau nav vērts, bet tomēr pie Captain Jack gribās diršeles izkustināt. Es nupat paliku parādā kaut ko smieklīgu oskaram rupenheitam.