viss notiek beigasa.
vai tad nav taa, ka viss notiek tikai beigaas?

nodziivo dziiviiti un, pirms naaves, domaa, ka saproti, ka zini kaa vajadzeeja dzivot.

iespeejams, ka nav patiesa doma, kas tajaa briidii valda, bet tas nav svariigi, jo taa ir peedeejaa doma... un taapeec iipasha...

nav jaabeidzas dziivei, lai atrastu liidziigu piemeeru.

kad vasara ir beigusies, tad paarnjem skumjas un domas kliist siltajaas pljavaas un zemenju laukos.

kad beidzaas skola, tad veel reizeem domas atgriezhaas skolas solaa. tas notiek tad, kad ir skaidrs, ka tas ir pagaajis.

tas ir attieciibaas ar cilveekiem, kad viss iipashais ir beidzies, tad praataa kaads chukst - "bet vareeja buut citaadaak..."

tas ir sveetdienas vakars, kad, gulshnjaajot pa gultu, pazib doma, ka atkal nekad nav paveikts, pat atpuuta nav bjusi pilniiga.

un shis peedeejais punkts, iespeejams, ir pat satraucoshaaks par nepateiktajiem vaardiem, kad iespeeja ir pagaisusi... satraucoshakais un skumjakais, jo atkaartojaas tik biezhi!

bet saakumaa jau par beigaam neviens nedomaa...