Vispār nejūtos īpaši labi.It īpaši pēc mūsu vakardienas sarunas pa nakti. Es negribētu no Riča šķirties un es gribētu ar Viņu saistīt savu dzīvi, bet ja Viņš nemainīs tās lietas par ko runājām, es šaubos, ka pienāks ceturtais gads. Līdz trešajam novilksim, bet vai tālāk.Nez.To visu es Viņam pateicu.Protams Viņš bija diezgan sašutis un vai tad tiešām ir tik traki?! Bet es nevaru izturēt Viņa attieksmi.Kopdzīve nav tik vienkārša.Tā ir māksla rast kompromisus, pielāgoties un dažreiz atkāpties no tā ko gribās pašam otra dēļ. Un nevar iet uz priekšu ar tekstu kāpēc man kaut kas ir jādara tikai tāpēc ka kāds cits to saka un kāpēc man ir jāpakļaujas vispārpieņemtajām normām???!!!! Ja tu gribi dzīvot dzīvi rēķinādamies tikai ar sevi, tad nevajadzēja sākt dzīvot kopā.Saprotu, ka ar mani arī nav viegli.Neesmu no tiek mīļākajiem un vissaprotošākajiem cilvēkiem, bet tomēr es cenšos pielāgoties un mainīties. Bet viss ko es saņemu no Viņa ir sajūta ka es esmu vissliktākais cilvēks Viņa dzīvē. Nu neesmu no tām, kurai ir vienalga kas notiek, galvenais ka kopumā ir labi. Nē, it īpaši tad, ja tas nav tikai prieka pēc. Daudz robu Viņa dzīvē ir bijis un daļēji es zinu kur ir tā vaina kāpēc Viņš ir tāds kāds Viņš ir, bet es neuzskatu, ka cilvēki nespēj mainīties. Es ceru, ka Viņš arī.