SKOTIJAS pār[ap]domas -14-
Esmu saēdusies TIK daudz saldumu, ka laikam kādu laiku negribēšu šokolādi pat saost. Jeah, kā tad! *visi smejas* Pēc pāris minūtēm atkal jau stiepšos kārtējam batoniņam pakaļ un īdēšu, ka mirstu nost no saldās garšas pārdozēšanas. Laikam tāpēc es vakaros pēdējā laikā ne tikai varu uztaisīt vēsi 80 vēderpresītes, 20 piepumpēšanās pret gultas malu un pāris staipīšanās vingrinājumus, bet esmu pamanījusies arī uztaisīt kā minimums 12 piepumpēšanos no grīdas.

Sāka skanēt dīvaina skaņa. Ja sākumā man likās, ka mājā ielidojusi gigantiska mutant muša un izložņā visus stūrus, tad tagad ieklausoties saprotu, ka itāliete vienkārši lūdzās - ATKAL! Šodien tā jau ir trešā reize un diena vēl nav beigusies.
Jauns novērojums: katru trešo rītu līdz 9am ir klusums (Skotu neskaitot, viņš nekad neguļ, sen jau pārprogrammējies), tas laikam nozīmē, ka pat dažkārt Itālietei un Pļūteņiem iestājas miega bads. Laikam palēnām jāsāk meklēt kastroļi un karotes, lai viņu gulēšanas rītos taisītu troliņu

Un, jā, esmu pārēdusies saldumus un jūtos traki enerģiska un man nav, kur to enerģiju likt. Tāpēc es vingroju pirms gulētiešanas, lai visu iekrāto iztērētu, un tad iekristu gultā un atlūztu rakstot sms. Man liekas, ka kāds nav saņēmis jau krietni daudzas nakts sms tik tāpēc, ka es iemiegu procesa laikā

Vai Madara Bērziņa pliks(-a) varētu apskriet 5 apļus ap māju? -Jā!-
Vispār māja jau nav liela, bet tās sētas. Ja man jākāpj visu laiku pāri augstajām akmens sētām, tad diezin vai, es vienu varētu knapi pārvarēt, bet, ja man jāskrien apkārt visam "kvartālam" (nekāpjot pāri sētām), tad piecas reizes es neapskrietu, tad takš man tur TĀDS gabals jāskrien. Trakie! Vienu vēl varētu, nu varbūt divas. Domājat ir viegli pa tādu stāvo ielu augšā un lejā nesties?

Beidzot pievarēju ekonomisko anime Spice & Wolf. Ja godīgi, es dažas vietas skatījos divas un trīs reizes, lai saprastu ekonomisko secību. Īpaši grūti man saprast bija to naudas maiņu, kad pēc smaguma centās pateikt, vai naudas vērtība krītas vai ceļas. Bet vispār tīri forši. Tagad es arī gribu sev lapsas/kaķa/vilka smukās ausis. Jā, esmu atgriezusies bērnībā, dievinu anime. Palēnām sāku domāt atkal noskatīties bērnības fanojamo gabalu - Sailor Moon (šoreiz japāniski ar subiem nevis vāciski ar kliedzien-efektiem). Ak, bērnība, tas tik bija laiciņš!

Par bērnībām atceroties, arī vēlējos pateikt, ka patīkami atrast vecos bērnības biedrus draugos un paskatīties kā viņi izauguši pēc n-to gadu nesatikšanas. Tik neiedomājami kolosāli saprast, kādus dzīves ceļus izgājuši un par ko kļuvuši. Nudien dažkārt nākas brīnīties, kā cilvēks gadu gaitā ir izmainījies - gan ārēji, gan iekšēji!
Zinu, ka izklausos kā veca bāba, bet tā nudien ir. Tie bērni tomēr tik ātri izaug

Nezinu, cik ļoti tas ietekmē cilvēkus Latvijā, bet šeit pavasaris ir aktivizējis visu hormonālos līmeņus (laikam izņemot manējo, es nejūtos citādāk savādāk). Ja iepriekš Dundee esmu kopā pa visiem šiem mēnešiem redzējusi reāli pāris pārīšus, tad tagad to ir bariem - pilsētas centra zālītē sagūlušies kā tādas žāvētas vistiņas, kuras vēl klukst ik pa laikam.
Un, jā, esmu varbūt mazliet izsalkusi pēc gaļas, jo diezin cik daudz tādu sen jau nelietoju, bet tas nemaina salīdzinājuma būtības garšīgumu.
Atgriežoties pie tēmas...
Un pilns ar visādiem cilvēkiem, kuri visu ko svilpo, visu ko runājās un cenšas pievērst sev uzmanību. Visādi smaida un ārdās, un Dundee meitenes joprojām ģērbjas vienkārši krimināli. Šeit pēc apģērba vien var pateikt, kuras ir vietējās, kuras nē.

Tā kā lekcijas mums vairs sen nenotiek un man palēnām beidzas Čārlija kolosālie stāstiņi, tad izstāstīšu to, kuru viņš man stāstīja pēdējās tikšanās laikā par to, kādu reiz eksāmenu esot labojis.
Čārlijs iesāka savu stāstu ar garu ievadu, kura laikā es apmaldījos vārdos un vairs neatcerējos, kāpēc viņš sāka to stāstīt, līdz nonāca līdz smieklīgākajai daļai. Labojot eksāmenu, viņš izlasa jautājumu, uz kuru studentam jāatbild un tad sāk lasīt viņa atbildi. Pirmais teikums esot bijis vēl pa tēmu, otrais jau mazliet novirzījies, bet aptuveni pa tēmu, bet lasot trešo viņš  sācis skaļi smieties. Tur students raksta:
"Čārlij, tālāk par šo teikumu vari nelasīt, es vienkārši aizpildu laiku, lai aizpildītu pirmās 30 eksāmena minūtes (piebilde: mums nav ļauts pamest eksāmena telpas pirmajās un pēdējās eksāmena 30 minūtēs), lai varu pēc tām iet prom. Es diemžēl neesmu neko samācījies, jo vakar traki piedzēros, ejot mājās gandrīz nokritu pa kāpnēm, tomēr sveiks un vesels izdzīvoju. Mājās dikti sakašķējos ar savu draudzeni, viņa kliedza uz mani un ilgi nebija miers. Aizgāju gulēt. ..."
Un tā tālāk. Protams, Čārlijam tas sanāca daudzkārt smieklīgāk un teksts ir aptuvens izklāsts nevis precīzs, jo jau piemirsies sīkāk, kas tur smieklīgs bija, ko tas students bija sarakstījis. Šī studenta dzīves stāstu par to, kāpēc nav neko samācījies eksāmenam, dabūjis lasīt gandrīz 2 lpp. garumā.

Nobeigumā palūgšu jums visiem katrā brīvbrīdī, kad nav ko darīt, pūst gaisā savu elpu, lai aizpūstu prom tos vulkāniskos putekļus (pūtiet uz Krievijas pusi nevis uz UK), jo Edgaram 23. aprīlī jātiek pie manis, tas nozīmē, ka Rīgas un Glāzgovas lidostai ir jāstrādā. Paldies par pūtēj-palīdzību jau iepriekš!

Veiksmīgu pūšanu/-os!