SKOTIJAS pār[ap]domas -04/5-
Beidzot pienākusi arī šeit ziema. Jau likās, ka sniegs paslēpies no mums, bet beigās pirmo sniegu atradām saldētavā Leldes burkānos paslēpušos. Wīiiii... Beidzot arī šeit grādi nokritās līdz -1 pēc Celsija skalas. Brr, trakoti vēsi, ja nekustās!
Uz ceļiem izbārstīti palieli sāls graudi, kurus viegli sajaukt ar krusu. Īpaši nemaz neslīdēja ceļi. Latvijā droši vien tādas sāls izpriecas neatļautos laikā, kad nemaz nav sniega un īpaši nemaz neslīd. Kāda vilšanās, bet labi, ka mājās saldētavā gaida pirmais sniegs. Vismaz kaut kāds prieks no ziemas.

Cenšos visu nedēļu jau uzrakstīt mārketinga plānu. To do listē ik dienu tiek pārlikts ieraksts, ka obligāti jāuzraksta 1000 vārdi (kopā ap 3000 +/- 500 jābūt), man joprojām ir tieši 0 vārdi. Pat virsrakstu neesmu spējusi uzrakstīt. Lame! Šodien beidzot saņēmos un sakārtoju materiālus, nu man stāv līdzās viena kaudzīte, kur ir paskaidrots, kam jābūt plānā, otrā materiāli par Tesco, kurus jāizlasa, lai zinātu, kas viņiem jau ir, ko jāuzlabo. Pats trakākais ir tas, ka man ir jau veselas 5 idejas. Uz ideju lapas ir par 34 vārdiem vairāk nekā pašā Mārketinga plānā. 2 Lame!

Ienīstu Latvijas pastu. Kad es sūtu pakas, vēstules uz Latviju, viss aiziet laikus vai pat ātrāk, ilgāk par 5 darba dienām nav nekas aizgājis, bet nu es jau kopš 24., ja nemaldos, oktobra gaidu vēstuli no Latvijas un joprojām nav atnākusi. Kādam laikam baigi sagribējās mīļu kartiņu pievākt. Es pacietīgi gaidu... joprojām! How stupid is that?

Vēl tikai 4 dienas un itāliete būs prom. WĪiii...
Pļūtenis vakar vai aizvakar (nez, man visas dienas sajukušas, kad nav jāiet uz skolu) uzrakstīja viņai zīmīti, lai notīra galdu un mikroviļņu krāsni aiz sevis, jo viņai no plaukta bija nobiruši rīsi (pieņemsim, ka tie bija rīsi, lai gan nezinu, kas tie bija patiesībā). Šmuce bija kā kara laukā, bet viņa uzskatīja, ka tas nav novākšanas vērts, jo, kas tad tur, trīs rīsi uz galda un uz mikroviļņu krāsns mētājas. Viņai laikam slikti ar matemātiku, jo tur nebija trīs rīsi tur bija vismaz 30 uz mikroviļņu krāsns un divtik uz galda, bet es jau pieņemsim, ka neskaitīju Viņa pat nezina ar kādiem cilvēkiem dzīvo kopā, jo nezina neviena vārdu. Nu i līmenis! Sen tā nebiju teikusi, likās, ka šis teiciens iederētos šajā vietā perfekti.

The Lovely Bones by Alice Seebold ir neaprakstāmi lieliska grāmata, tādiem jūtīgiem un jutīgiem cilvēkiem kā es nav ieteicams lasīt publiskās vietās. Man pat ir pārāk kauns par sevi, lai atklātu, cik reizes jau apraudājos to lasot. Cerams, ka filma, kura iznāks nākošā gada sākumā, būs kaut uz pusi tik lieliska kā grāmata. Neprasiet, kā man ir laiks lasīt grāmatas, bet nav laiks mārketinga plānam, es pati to nesaprotu.

Man pietrūkst normāla skriešanas celiņa, jo 2km noskriet uz trenažiera nav tas pats, kas skriet 2km pa normālu virsmu, jo uz trenažiera tev tikai jāpalecas, lai kustīgais ceļš tevi nenorautu no kājām, kamēr īstais ceļš nekustās un tev pašam sevi jāvelk uz priekšu. Tiesa gan sajūta, ka slīdi uz priekšu pasperot tikai vienu soli, pēc trenažiera ir daudzreiz kolosālāka. Divi soļi un jau esi aizslīdējis līdz izlietnei, vēl divi un jau vingro uz paklājiem. Ķiķinoši! Ak, jā, vai es jau pieminēju, ka laikam esmu nometusi 10 kg? Pēc gym svariem nevar īsti saprast, cik konkrēti, jo katru reizi uz tiem uzkāpjot rādās cits skaitlis, tāpēc ņēmu average vērtību no trīs uzkāpšanas reizēm. Ja uz ielas mani satiekat un nepazīstat manu riepu, tad nesatraucieties, tādas man vairs nav Nu jāskatās uz seju, lai atpazītu!

Uiii, diena jau iet uz beigām. Jāsāk Jāmēģina sākt rakstīt Mārketinga plāns!

Vēl 10 šokolādes gabaliņi līdz manam mājās došanās lidojumam!
P.s. - Frukti drīz tiks sašķaidīti, 1dien jānodod Corporate Finance assessments, 7dien jāsāk krakšķināt kauliņi!