Pār[ap]domas -5-
Pierasti Nepierastais
Ir dīvaini atgriezties vietā, par kuru biji pat daļēji piemirsusi.
Atgriezties augstskolā ir viens, iekārtoties kojās ir kas cits un
dabūt to pašu istabiņu, kurā mitinājos 1. kursā ir vēl pavisam cita
vērtība. Vecas "lietas" nepazūd! Mans jaunais pagaidu miteklis - atkal 521. istabiņa. Apļveida konstrukcijas man allaž ir patikušas.
Šodien bija pirmā augstskolas diena. Nav jau tas, ka citiem 1. septembris,
tomēr bija patīkami atkal satikt vecos vēžus. Tiesa, es sākumā
lielāko daļu pēc izskatiem neatcerējos, bet ar laiku vien visas
atmiņas atgriezās. Interesanti, vai būtu grūti noorganizēt UVL4D1 koptusiņu?
Tā būtu jauka pārmaiņa gan man, gan pārējiem, jo, piemēram, es nudien
ar daļu kursa biedriem pat neesmu komunicējusi un kaut kā dīvaini, ka
kopā pāris gadi nostudēti un "pļurkts" vien sanācis.
Un tik grūti pateikt - vēlos atpakaļ uz Skotiju vai tomēr kolosāli
atgriezties dzimtenē - jo katrai vietai ir savas priekšrocības un
trūkumi. Tiesa, Skotijā vismaz man bija iedvesma nodoties rakstīšanai.
Pašreiz kaut kā tā nogrūsta citā plānā. Latvija izsūc no manis "garšu". Un ko man no tās nosūkt?
Atkal atsākas mūžīgais jautājums: "Vai studēt maģistratūrā?"
Cerams, ka tas nepārvērtīsies par retorisko jautājumu, jo tad pie atbildes es nekad nenonākšu.