Pār[ap]domas -3-
Too hard to fight

Dzīve ne vienmēr ir kā vilciens, kurš dienu no dienas iet pa vienām un tām pašām sliedēm. Drīzāk es teiktu, ka dzīve ir kā motocikls, kurš spēj braukt pa jebkuru ceļu un neceļu, bet to, cik liela ir drošība, nolemj pats braucējs. Kā es dažkārt vēlētos, lai viss būtu daudz citādāk un daudzkārt vienkāršāk. Mainu savu moci pret gliemezi!

Reizumis ir grūti saprast, kas tevi dzīvē ir novedis tik tālu. Vai tas būtu suns, kurš pēc divu gadu laimīgas kopdzīves pēkšņi tev uzrūc gluži ne par ko? Vai tā būtu sajūta, ka ceļojot apkārt tu esi pazaudējis vietu, kuru saukt par mājām? Vai tā būtu atklāsme, ka tu neiederies tur, kur atrodies?

Dzīves laimes stadijas kā zebras svītras mainās no melnās uz balto un atkal sāk no sākuma, tomēr šķiet, ka mana zebra ir vairāk melna kā balta. Bet iespējams mani piekrāpa un zebras vietā es tiku pie melna kumeļa, ar kuru man jāiemācās sadzīvot, jo citādāk nav iespējams izdzīvot.