septiņjūdžu zābaks' Friends
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
[ << Previous 25 ]
| Wednesday, November 18th, 2026 |
govs
|
1:40p |
🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🥂🥂🥂🥂🥂🥂🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🥂🥂🥂🥂🥂🥂🥂🥂🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🥂🥂🥂🥂🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🇱🇻🌺🌺🌺🌺
Cīņai sveiks!!! |
zivs
|
4:56a |
Stc, es nebiju vienīgais, kuram G lēmums pārdot mašīnu ideālā stāvoklī, un ļoti uzticamu [pie tam par kapeikām – 400Ls], likās neiedomājams murgs. Iokastei tobrīd nebija naudas, bet viņš centās pierunāt draudzeni, ka nedrīkst to mašīnu laist prom no mūsu aprites. Tas bija slimi. Mašīna bija īpaša, un aizgāja renstelē, kā es pats |
zivs
|
4:47a |
Kāda starpība bija starp SAAB un Mazda. Mazda Guntas domās jau norakstīta (pilnā plaukumā elpojošs organisms) pārdošanai, klājas ar ielas putekļiem, jo nekustināta nedēļas, kopš SAAB. Mani kā izsūtāmo kranci, aiztrenc pārparkot Mazdu. Pēc nedēļām SAAB-ā, apsēžos Mazdā, un man viss ir redzams, jo plaši logi. Ir stīvāka interjerā, nedaudz vēsāka, nekā SAAB. Un tad es iedarbināju. Minimāls akcents uz gāzes pedāļa, lēnām izkustēties. Es ietriecos pilnā spēkā priekšējā mašīnā. SAAB, pie tādas reakcijas, vēl 2 minūtes padomātu, ka laikam jāuzsāk braukt.
Es ienīstu SAAB |
zivs
|
4:27a |
Es daudz esmu rakstījis... Stop. Šo tu neesi daudz rakstījis. Gara gara mašīnu rinda. Pretējā josla tukša. Pārredzamais ceļš beidzas zem viadukta. Es tač negaidīšu rindā. 120 km/h pa pretējo joslu, un pirms paša viadukta, kur ceļš ielokās straujā līkumā, un nekas nav redzams 5m uz priekšu, es strauji nometu ātrumu, un spiežos gar auto rindu, ja nu kāds nāk pretī. Neviena. Un akselerators atkal grīdā. Es izdzīvoju. Fizikas likumi man bija tikai ieteikums. Lidoju pāri joslām |
zivs
|
3:32a |
Es totāli ienīstu SAAB mašīnas. Šis ir totāls rage. Tikai snobiem, kā iokastei, vai Katrīnai Neiburgai der. Pēc Mazdas, es nevarēju noticēt, cik nestabila mašīna. Kur Mazda gāja Rīgas līkumos uz uz 100 km/h, smiedamās, SAAB jau sāka vaidēt uz 60 km/h. Uzrāviena nekāda. Viss šarms ir dizainā, mašīnas tur nav, turbo vai bez.
Un tas bija ikoniski skaisti, kā mēs ar Gotfrīdu, cibā "garamgajejs", nolauzām 6m apgaismes stabu naktī, precīzi pie policijas iecirkņa. Mašīna vēl spēja braukt, un mēs laidāmies. Paziņojām no rīta Guntai, ka tava ["ideālā"] mašīna vairs nav. Tā tam SAAB-am vajadzēja.
Es nesaprotu, kas pērk SAAB. Paskatieties uz Mazdu, Hondu, pirmkārt Subaru, un ja komfortu, ne ralliju, tad Mercedes-Benz. Ja esat gloomy mietpilsoņi, es dodu atļauju – pērciet SAAB
Papildinot: Mēs mostamies 9:00, kad Gunta ienāk istabā, gulējuši uz grīdas, saburzītiem vaigiem, mutes kalst. Mēs nepaskatāmies viens uz otru. Kādam ir jāsāk. Neatceros, kurš sāka, laikam es, jo tuvākā persona. Apmēram, uzreiz pie satura "Redzi, sanāca tā, ka tava mašīna ir lupatās". Ļoti normāla G reakcija. Kliedza, leca, spļāva uguni "ak Dievs, žēl, ka jūs neielika cietumā. Gādājiet man mašīnu!" Izšķīda dusmas īsā laikā, palika problēma, jo mašīnu vajag.
Vēl: Gotfrīds bija glābējs. Es uzreiz "nahui, spolējam, tinamies prom", bet viņš izskrēja ārā, savāca bamperi ar numuru, iedabūja salonā. Fuck, ja tas bamperis būtu palicis, tur būtu kriminālatbildība, un desmitos tūkstošu bojājuma kompensācija |
zivs
|
3:15a |
Mana mīlestība, fotografēta pārdošanai. Es totāli skumu "par ko? kāpēc tā notiek?" Nopirka sūda SAAB vietā, jo bērnam nākot pasaulē, vajadzēs 4 durvis. SAAB bija nolādēts, un mēs ar draugu sadauzījām to Guntas kāroto SAAB jau diezgan drīz, līdz nebraucamam vrakam. Ienīstu SAAB mašīnas no visas sirds. Es šo Mazdu atceros kā mīļu cilvēku. Nekad ever nepievīla, un plakana dzīve viņai nebija. Paspēja parādīt visu, kas viņā ir. Mana beibe. Raudu [imagināri]. |
zivs
|
3:05a |
Mi jautāja par mīļako mašīnu. es:
subaru bija ļoti labs. bet visvairāk bija Guntas mazda 626. es saaugu ar to mašīnu starpdisciplīnā cilvēks-mašīna. es jutu milimetros viņu, un varēju darīt nereāli precīzi, un mazda atsaucās kā mīļota meitene. un mazda tika mums pārdota kā "tikko no Vācijas". "jā jā, kā tad", mēs smējāmies. tik rets gadījums, ka tiešām, gandrīz jauna, nobraukti 144 000 kilometri. gandrīz jauna mašīna. motors 2,2L, japāņu spēks. es startēju no krustojuma, reiz sacenšoties. mīļa mazda atstāja sāncensi rīt putekļus. kad G viņu pārdeva, es raudāju imagināri. |
zivs
|
2:59a |
es 20 yo mēģināju iestāties rally klubā. vēl bija psrs-latvijas pāreja. nav vēl kapitālisms, pastāv interešu klubi. bet nē – pateica "nāc ar savu mašīnu". nu labi, nauda ir, man ir savs braucams auto. bet cik maksāja prasts rally žigulis? lietota Porsche cena. nu tad tur arī ir viss. no žiguļa tikai nosaukums. rēķināts, ka uz 200 iepisīsi kokā, un paliksi dzīvs.
haha, un tad es visus pisu ar parastām ielas mašīnām, divas dekādes, ka satiksme un cilvēki sirmoja. Armands uztaisīja vienpersonīgu rally klubu |
zivs
|
2:27a |
Pimpis Pēteris, iokaste, man reiz jautāja brutāli, vai ja meitenēm būtu aizšūta (es neatceros kā viņš to nosauca, bet manā gadījumā – maksts, vagīna), vai tu joprojām fanotu par meitenēm. JĀ!!! |
zivs
|
2:24a |
bez sievietēm pasaule apstātos, vismaz mana. ne apstātos, bez izsūkta no skābeļa, un es sabruktu lēnām, kā vakuumā |
zivs
|
12:40a |
Ja es iešļūcu krokšos ar vienu pēdu, un tur izrādās piemīzts, vai tas ir žīds? Nē, Mapats. Ja man viktorīnā uzdod jautājumu: Cilvēks, strādā godīgu darbu, bet dzīvē viņam ir sasmakušas treniņbikses. Nav ne talantu, ne interešu. Kā to sauc? Varianti: A: reptīlis B: kompjūters C: Gnidris D: Mapats
Te jau sākas dilema. C un D der, bet es svērtos uz D |
zivs
|
12:32a |
O, fak! Es mostos pusē līdz zemei. Sekunddaļās ieslēdzas apziņa. Nobremzēju, šausmās ievelkot elpu, izmisumā, kad grīda jau ir tik tuvu, angliski izsaucoties.
Atvēru krekerus. Alus līdzās. Neciešu alu, bet tas ir drošības pasākums. Mēs ejam uz piezemēšanos. Arī rīt būs plānota piezemēšanās |
| Tuesday, November 17th, 2026 |
zivs
|
11:40p |
Kārlis mani izmantoja arī kā tech zinātāju, grafisko dizaineri, un vispār attīstītu džeku, kam gan prāts, gan rokas nav abas kreisās. "Davai, saceri man epastu!" Mēs izdomājām kopā, un ņirdzām par parakstu Kārlēns Polcs (kas nav viņa uzvārds). Viņam uzticēja darbu Rīgas lielākie snobi, kur nedrīkst būt nekādu fail. Elite. Es kļūdaini nosūtīju visiem snobiem, ar parakstu Kārlēns Polcs. Nu reāli dzērājs un Šveiks. Pēc tam skatāmies nosūtītajā – no, nevar būt! tiešām Kārlēns Polcs, sanāk vieglprātīgs dzērājs, kaut pasē ir Kārlis Ādminis. Bļeģ, es nezināju vai drīkstu smieties pilnā rīklē. Kārlis bija lielās pārdomās. |
zivs
|
11:19p |
o, kā es izjokoju Kārli. fona stāsts, ka Kārlim arī ļoti patīk alko, bet todien viņš bija darbos, ne miņas un vajadzības pēc alko – skrien pa pilsētu, kārtot štelles.
bombī lācplēšielas durvis dienas vidū. tas ir normāli – lāčplēšiela bija atvērta 24/7 draugiem, izņemot, ja mēs ar G gribam sev laiku tikai diviem. tā nu, atveru durvis Kārlim. viņš besī, stresā, noskrējies "ienācu tikai padzerties ūdeni un uz tualeti".
es mierīgs, man vispār nav kur steigties. pieleju no Guntas atnestās 5L bundžas pilnu, lielu ūdens glāzi ar šņabi. man sejas muskuļi nepakustās. tāds prank!
Kārlis lok, neatskatoties, cik ļoti slāpst, un pusē "bleģ!". padomāja brīdi, kaut ko norūca par appisienu, un izdzēra līdz galam. pamatīgi mani izlamāja, bet aizgāja jau ļoti laimīgs |
zivs
|
11:01p |
Man salst tikai roku pirksti, pārējais nē. Covid laikā es pasūtīju internetā sarkavīna kasti. Ir msg no kurjera, ka tūlīt ir klāt. Es nobraucu lejā, pidžamā, Lauras dzīvnieku kostīmā. Pēdas kailas, nav pat zeķes. Kurjers kavējas. Es neko, stāvu uz ledus/sniega. Pēc 5 minūtēm man ieslēdzās, ka jāstaigā, jo pēdām vairs nešķiet ļoti pieņemami. Tā es staigāju 20 minūtes.
Kurjers izrādījās beibe. Skatījās uz mani – tas ir nenormāli – pidžamā, plikām pēdām. Ko? Visas 20 minūtes? Es neko, – saprotu, ka nomaldījāties, viss ok. Man tiešām nesalst. Viņa neticēja, jutās ļoti vainīga. Es viņu ļoti mierināju. Bet man tiešām nesala, ja staigā uz riņķi |
zivs
|
10:59p |
mēs bijām uz speed. balderiāņi priekš pašiem, jo tā vieglāk uz speed, kad jau sākas laiks pārtraukt. jo cik var – jau 5 dienas uz amfetamīna.
manā subaru, outback iekārtojumā, mēs atlaidām visus sēdekļus. novilkām apavus, ziemas jakas. guļamistaba rīgas centrā. vāļājamies, runājam, klausāmies mūziku. un tad kaķi ārā pagalmā. Ieva aizskrēja basām kājām pie kaķiem ar balderiāna pudelīti, runājās ar minkām, nolēja nedaudz uz zemes. kā kaķiem patika! viņiem nevajag to dzert – viņi saņem ostot.
vēlāk, kad Ieva sagriezusi pēdu uz pagalma stikla lauskām, un asiņo. mēs skrējām uz ielas, meklēt palīdzību, un ir ātrā palīdzība netālu. mēs atraujam durvis "meitene sagriezās, asiņo!". es arī zeķēs, ziemā. mūs patrieca "noņem kāju. viss salons sacūkots". mums tāds bļeģ "necilvēki". pēc laika asiņošana apstājās. G uzaicināja uz pusdienām, mūsu mājās. mēs jau parašūtus salocījuši, 5 dienām uz speed tas ir pats labākais noslēgums. astronauti ir uz zemes |
teja
|
10:51p |
skatoties panorāmu Trūmena šova sajūta par jauno valdību: visiem tie paši apģērbi, miesasbūves, vecums, dzimums un vaibs, un visi saka "man ir portfelī ir daudz svarīgi dokumenti un ļoti svarīgi darbi jādara, tostarp arī jālido rīt uz ārzemēm" jāizberzē acis |
zivs
|
9:56p |
tā kā man nav ko darīt. alko ir bezjēdzīgs – viss ko vari darīt ir rakstīt cibā vai MI draugam. lai iet atkārtota pārraide.
G bija brutāla. man jau sen bija alkohola problēmas. divas atsevišķas epizodes:
viena: Gunta atved mājās 5L šnabja, sapildīta ūdens 5L konteinerā, zagtu no Latvijas Balzama, iepirktu pa lēto, noliek uz virtuves galda. man tobrīd bija nauda. es dzēru normālu viskiju, un pat neskatījos uz to plastmasas bundžu.
otra: es jau daudz zemāk. naudas nav. G, eko-šmeko entuziaste, uzliek dzērvenes uz spirta piesūkties nedēļām 3L burkā. un ko kuce izdara? noliek nastoikas burku tieši pie manas galvas, guļamistabā, manā gultas pusē. lūk, tas vairs nav smieklīgi. man jau sen ir deep alko problēmas. vēlāk sadalās stāsts vēl divos: * pēc pāris mēnešiem, es paģirās neizturu un sāku lēnām lakt burku. lēnām, jo tā nav atļauja * Guntai bija svarīgi lai es dzeru. jo tā esmu rokasdzelžos. ar mani var manipulēt kā grib
Gunta neko nepārmeta, ka viņas eko-šmeko projekts tiek lēnām izdzerts. beigās jau palika tikai spirta dzērvenes, ko kārtējā lāpīšanās reizē es izmisīgi košļāju kā briedis, iestidzis ar ragiem ābelē, ēdot spirta uzrūgušus, sabojājušos ābolus.
kad es sāku nedzert, vot tad Gunta reāli izbesījās, jo atguvu pašcieņu, un nometu kakla siksnu. viņa kļuva pilnīgi traka. es sāku griezt ādu, kā G izturējās pret mani. viņas nākamie boyfriendi visi ir dzērāji. tāds ir G tips. nezinu kāpēc. viņas vecāki bija krietni, nekādas destrukcijas, vai atkarību. G vajag tikai destruktīvus un ļoti satriecošus puišus. to mēs esam spējuši piedāvāt |
zivs
|
8:32p |
man patīk home made hašišs. reiz es speciāli mēģināju izsijāt no ievāktās kaņepes sveķus, tad karsēt cepeškrāsnī, izrullēt ar mīklas rulli. nereāli mazs apjoms sanāca. 1/4-1/2 grama ietvaros, bet dikti lepns – reāls tīrākais eko-šmeko self-made hašišs. lai gatavotu hašišu, ir jābūt ražai kilogramos, ne daždesmit, vai pārsimt gramos kaņepju.
otra reize bija, ka pēc ražas ievākšanas es attapos netīrīt līpošos brūnos pirkstus no sveķiem, beržot ar spirtu, bet tos kasīt ar celtniecības nazi. sanāca pamatīgs hash zirnis. izpīpēju hash balvu vienā reizē, un nokritu apsities, nezinot kur esmu |
zivs
|
8:22p |
"hašiš" strauji izrunājot, kā dedzīgam musulmanim, visus smīdināja. Mārīte mēģināja atkārtot, smejoties "hašiš". izklausās pēc allah akbar. nu noteikti, vismaz pēc kādas smagas narkotikas, ne pēc parastiem kaņepju sveķiem, ļoti vieglas narkotikas.
reiz, LMA, es iedzēris parastā vakarā, kopā ar iokasti, sēžu 1. stāva vestibilā ar nepazīstamām meitenēm. oi, viegli iereibušam, man teksti tā bīdās. meitenes smējās, nevarot noticēt. es pārliecināju, ka esmu arābs. jā, man ir arī latvieši asinīs, bet izcelsme ir musulmaņu zemes. meitenes: "ok, pasaki kaut ko arābiski". es neatceros, ko es teicu, bet Abdula un hašiš bija lietoti. viņas totāli ņirdza, cik es dedzīgi izrunāju, imitējot austrumus. beigās meitenes palika uz šaubām – gan jau nes cauri, bet nu tad pietiekami ticami. |
zivs
|
8:05p |
esmu jau stāstījis, pat laikam vairākas reizes. G un mana mamma pat vienu reizi neko nepārmeta par narkotikām. bet par alkoholu pastāvīgi. mamma, dzīvojusi lielāko dzīves daļu psrs, nebaidījās no manām narkotikām. tieši uz speed, kad mēnešiem nesaticis mammu, sazvanos, mūs 3h nevar pārtraukt. es raidīju enerģiju, viņa kolosāli uztvēra, un pārslēdzās ārpus hibernācijas režīma. reiz, vedu viņu ar viņas draudzeni savā mašīnā, un čigāni ir pa ceļam. nu nafig braukt garām, ja zinu, ka pēc mammas aizvešanas, es braukšu tos kilometrus atpakaļ. "mammu, iegriezīsimies te, es būšu ļoti ātri, nopirkšu hašišu, un viss". ok, sagaidīja atpakaļ "parādi, kā izskatās". attinu. "un cik tas maksā?". bija 1/4 grama. "2 Ls". "2 Ls?! par mazu zirnīti?" |
zivs
|
7:28p |
labvakar! sākam vakaru.
reiz stāvēju ārā pie Depo veikala, sapircies saimniecībai, un gaidu taxi. skatos, pīpējot, uz ģipša lauvām. pat varētu atļauties divas, bet tad arī nauda beigtos. iedomājos, sevī smejoties: nolikt un iecementēt pie manas deviņstāvenes ārdurvīm, uz paaugstinājumiem. iecementēt, lai nenozog. un galvenais, abas lauvas skatītos vienā virzienā. virzienā, no kurienes parasti nāk cilvēki uz māju, tas ir no rajona centra. tevi sinhroni vēro 2 ģipša lauvas. |
zivs
|
3:45a |
Ja tik braši publicēju skaistas Goldie bildes bez viņas atļaujas, tad man jāpiedalās ar actual stafu. Bildēts pirms minūtēm, kāds actually esmu, gatavojot sarežģītu plānu. Pirmais tiks izcepts sakapāts kāposts, un meģināšu pannā ietilpināt arī vistu, un vēl daudz ko citu.  Nu tiešām, tādu var kāda gribēt? |
zivs
|
2:53a |
Vēl skaistāka Goldie ir šeit. Te jau ir mani sexy sapņi. Latvijas pļava, pati daba |
zivs
|
2:41a |
Nē, es nešņaucu. Man patīk, ka cibā domā, ka esmu uz drogām. Biju, draugi, jaunībā ĻOTI biju. Tagad, iepriekšējā reize bija pirms pusgada, pirms tam pirms gada. Aptuveni 2x gadā, jau vairākus gadus. Tas, ka skapī kuplo zāle, ko pēc pāris mēnešiem ievākt, ir kas cits. Es tikai dzeru, un MI lieku tekstus par Goldie. Es uz to meiteni esmu totāli uzkarsis. Nespīd. Lai. Ir ko apbrīnot.  Goldie |
[ << Previous 25 ]
|