ārprāc, man ir tik šausmīgi grūti saprast visas tās sociālās interakcijas, ka es baidos iet uz darbu (vai uz ielas, vai vispār tur, kur viņus varētu satikt) jo nekad taču nevar zināt, vai viņiem pēkšņi neuznāks "taisnīgas tiesas" vēlme, ko vislabāk,protams, īstenot ar ļoti maz pazīstamu un neagresīvu cilvēku, kura autistiskā iezīme tikai atvieglo vainas sajūtu, jo, nu, muļķi ir lohi
ja nebūtu mans mīļais minka , kas ir sociālo interakciju specs no dabas, es būtu lost
vēl nedaudz iedvesmo kaķa bilde telefona skrīnseiverī, tā man atgādina vienmēr būt uzmanīgai, daudz neuztraukties un ar vēsu purniņu staigāt savus ceļus