cik daudz dažādu sajūtu, kam piesietas atmiņas, klusi stāv krastā līdz ūdens saviļņojas. tu skrien cauri pilsētai, ir karsti, mugura slapja, bet ausis salst. dzestrais gaiss duras cauri, kā tev tobrīd šķiet ,milzīgajiem ausu gliemežiem, un tu nesaproti, kāpēc esi radīts tik pliks. kaut kur netālu ir mājas ar dzeltenu skapīti, sarkanu paklāju, melnu suni un dzeltenu mammu (viņa ir nedaudz maigāk dzeltena par skapīti). mamma parasti atrodas ēdiena tvaikos piesilušā virtuvē. tāpēc tu skrien cauri pilsētai. tāpēc tev ir slapja mugura, un pilnīgi sastingušas ausis - tu ātrāk gribi tur, kur tavi milzīgie ausu gliemeži iegrims suņa melnajā spalvā un mammas mīkstajās rokās