| |
[May. 19th, 2026|01:06 pm] |
|
Tā tās jaunās tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē. Šodien mums darbā āra žalūzijas mazgā ar dronu. |
|
|
| |
[May. 19th, 2026|11:55 am] |
Stulbākais ir tas, ka par lauzto plecu nevar aizmirst. Atšķirībā no traumētajiem pirkstiem, plaukstām un rokām (kas dažreiz atgādina par sevi rudeņos un viegli īdot uz laika maiņām), plecs atgādina par sevi ik dienu - guļot uz sāna vai pat noguļoties uz muguras. Stulbais vecums. |
|
|
| |
[May. 18th, 2026|11:25 pm] |
jau divas nedēļas katru dienu vismaz vienu reizi vismaz vienam bērnam izmasēju kājas visā garumā (arī pēdas) un šodien diviem vismaz 4x. vīrs ņirdz, ka esmu nonākusi kāju masāžu verdzībā. viss bija jauki, bet esmu pieklususi un labāk gribētu vakaros lasīt priekšā grāmatu :D |
|
|
| |
[May. 18th, 2026|11:19 pm] |
|
olimpiskajās spēlēs uzzināju, ka sīkas zin, kas ir cirkulis. jo es tiešam domāju, ka Dzierkuls=cirkulis un prasīju tas uzvārds vai iesauka visiem par lielu uzjautrinājimu :D vakar šo joku atcerējāmies |
|
|
| |
[May. 18th, 2026|02:39 pm] |
|
Kaiju cāļi ir šķīlušies! |
|
|
| |
[May. 18th, 2026|02:19 pm] |
tradīcija - pie kaimiņienes gastronomisms + eirovīzija. bet nē, esmu gluži vai dzimtenes nodevēja un divkose.
blē. |
|
|
| |
[May. 18th, 2026|01:43 pm] |
Infarktu tiešām var nepamanīt? Cilvēks saņem EKG rezultātus un brīnās lielām acīm.
(septāls infarkts nezināmā vecumā) |
|
|
| |
[May. 18th, 2026|10:53 am] |
|
Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs. Lai gan mana attieksme pret konkrēto indivīdu ir visumā negatīva, ideja par saulesbrillēm zārkā šķiet vienkārši ģeniāla. Kurš gan varētu plēst sev matus un raudāt rūgtas asaras pie zārka ar nelaiķi saulesbrillēs? Pietrūkst vēl tikai kokteiļa ar saulessardziņu rokā!
P.S. Tonijs Kērtiss uztvēra izteicienu par "pēdējo ceļojumu" burtiski un - bez jau ierastajiem cimdiem un saulesbrillēm - zārkā nokļuva arī Aifons, suņa Džeka pelni, cepure, vesela soma vēstuļu un fotogrāfiju, skaidrā nauda, medaļas, akmeņu kolekcija, divi pulksteņi un septiņas paciņas cukura aizvietotāja. |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|10:08 pm] |
|
Toties nekad mūžā neesmu bijusi zaļumballē. |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|03:38 pm] |
būs diena, kad es ar lellīti savus skuķus vedīšu ekskursijā, labi, ka ne tālu +- uz Jelgavu un tad būs baseins ar lepošanos kur vecākiem jāapbrīno visi triki un tajā pašā dienā vecākajam bērnam orķestra koncerts 20 min pēc baseina beigām
es no tās dienas baidis jau tagad :/ :D |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|11:33 am] |
Man šad un tad nākas izskaidrot kādas frāzes izcelsmi - piemēram, "rūķis, māja" vai "Bonifācija brīvdienas". Pēdējais papildinājums šajā sarakstā ir "trīs banāni". Diemžēl jūtjubē neatradu Perpendikulu.
Bet septiņdesmito gadu padomju multiplikācijā ir vairāki eksemlāri, kas liek gribēt uzzināt kaut kādu plašāku kontekstu tam, kā šīs multfilmas ir tapušas. "Trīs banāni" noteikti ir šo multfilmu sarakstā. Kaut kad esmu dzirdējis joku, ka krāsas tanī laikā bijušas toksiskas, un no tām varēja labi apsisties. Pieņemu, ka patieso stāstu uzzināt nav vairs iespējams, jo retie mākslinieciskie izlēcieni uz didaktiskā satura un propagandas fona jau paši par sevi drošvien bija drosmīgi, bet jo interesnatāki tie tāpēc šķiet. |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|02:29 am] |
|
Mežciemā daudz lakstīgalu |
|
|
| |
[May. 17th, 2026|12:19 am] |
|
Skatos eiroviziju. Garlaicīgi. Austrietis un Norge ir ok |
|
|
| |
[May. 16th, 2026|11:54 pm] |
Apceru savu RD electronics dāvankartes izpirkšanu, kaut kādi blenderi mājās ir, bet, lūk, tosteris 3 vienā un multikatls gan nav.
Ir kādi ieteikumi un brīdinājumi par tosteriem un multikatliem? Esmu pati uzmanība. |
|
|
| |
[May. 16th, 2026|09:22 pm] |
bet es! bet es!! šodien ar skuķiem aizbraucu uz Baznīcu nakti Vecajā Ģertrūdes baznīcā un pēc tam uz Alberta baznīcu (visām patika gan origami dūjas gan fotoorientēšanās, man arī ērģeļmūzika ļoti) un tad tā kā nesapratu kur parkoties lai ietu uz kapellu Katoļu ģimnāzijā, aizbraucām uz parku pie Māras dīķa un sīkas gandrīz pusstundu skrēja un lēca un šūpojās un spēlēja paslēpes un diena ir izdevusies lai arī uz Tukumu pie maniem draugiem ciemos aizbrauca tikai puiši. sīkas pēc dz.d. ballītes ciemos ilgi īdēja, ka garlaicīgi, bet kultūra izglāba atmosfēru ģimenē. uz Ģertrūdes ielas zied skaistiem rozā ziediem nesen stādīti kociņi, visur smaržo ceriņi un es! pati! izklaidei! (nevis obligāti jo Vajag) Aizbrwucu uz centru ar mašīnu!!! T.i. es to biju darījusi jau iepriekš un ir tik priecīgi, ka sanāk un nestresī |
|
|
| |
[May. 16th, 2026|09:51 am] |
|
Mūžīgā dzīvošana ir iespējama, jo vakar dzeguze kūkoja bez apstājas |
|
|
| |
[May. 16th, 2026|12:12 am] |
Vai kaut reizi dzīvē man būs sajūta, ka esmu gana laba?
Jā, ir lietas, par kurām, es uzsitu sev uz pleca, tomēr aizvien ar to ir bijis par maz.
Jo vairāk es izprotu sevi, jo labāk tas izskaidro dažas lietas manā dzīvē. Un tomēr - vai tāda birku piekarināšana sev ko maina? Vai sapuvis ābols no tā kļūst mazāk sapuvis, ja mēs to nosaucam smalkā vārdā? Priekš manis - jā! Ir bijis reizēm atvieglojoši saprast, ka es neesmu nenormāla, ja esmu savādāka kā citi. Ka varbūt tas nav tikai slikts raksturs un izlaidība. Vienlaikus tas zināmā mērā sagrauj arī cerības, ka kaut kas var mainīties. Jo vienmēr ir licies, ka es saņemšos un tad viss būs. Dažreiz tik ļoti gribētos būt vienkāršākai un pareizākai. Labākai?!
Pietrūkst vienkārša, cilvēciska siltuma.
Ir sajūta, ka es dodu un dodu, atdodu sevi visu. Bet vai ar to pietiek? Vai tagad es esmu gana laba? Un kam es gribu būt gana laba? Pati sev? |
|
|
| |
[May. 15th, 2026|06:43 pm] |
|
domāju, drīzumā nāks atklātībā satriecošā info, ka šlesers uz epšteina salas reiz uzstājās kā dīdžejs ar basiem no iekšienes |
|
|
| |
[May. 14th, 2026|10:32 pm] |
|
interesanti - Francijas Eirovīzijas numurs atsit 5.elementa dziesmu visās nozīmēs |
|
|
| |
[May. 14th, 2026|02:19 pm] |
Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres". |
|
|