Pieceļos.
lai atkal kaut kad nokristu.
nu ko - tāda dzīve.
mēģinu, mēģinu saņemties. nu vismaz līdz 3dienai jānoturas :) 1dien un 3dien interviju dienas. bišku bail. un nevaru tur ierasties tāda kā tagad. Tur man ir jābūt pārliecinoši starojošai, lai nevienam nebūtu jāšaubās, ka tieši man vajadzētu būt tai, kas brauc.

pirmo reizi ziemas laikā mazgāju pati mašīnu. nu biku biku noskaloju. nevar skatīties, cik nenormāli melna viņa. nu visiem jau tādas, bet tomēr. vakar vakarā, kad braucu uz rīgu noķēru šoka mirkli - domāju, ka gaismas galīgi nestrādā :D bet nē - lukturi totāli notašķīti ar dubļiem tā, ka nekas pat cauri nespīd. traki. tad nu šodien visu mazliet nomazgāju. tik smuki kā silts ūdens ārā kūp.

nu un tagad jāuzraksta pacienta vēsture priekš 1dienas.... un tad jau redzēs vai būs noskaņojums kaut kur vēl doties šovakar. varbūt nav vērts sevi mocīt un vnk jāpaliek mājās? bet kaut kas jau niez... kaut ko gribās darīt. nez.