Ceru, ka riitdiena viesiis kaadu skaidriibu manaa saputrotajaa praatinjaa...
nevaru saprast ko es iisti gribu. viena es buut nemaaku. bet nav jau taa, ka man pietruuktu kaada konkreeti. man vnk pietruukst... lai kaads ir.
nebiju apmierinaata ar to, kas bija un neesmu apmierinaata arii ar to kas ir. es par daudz prasu? neenu es nezinu... ir manii kkas naivs, kas liek domaat, ka noteikti ir veel kaads neizmeegjinaats variants.
nu vismaz es neesmu tik depresiiva kaa parasti. tb - nekriitu izmisumaa un sevis zheeloshanaa un citiem uz nerviem krishanaa... vien taads maniakaals smieklinjsh naak aaraa.
gribeetu nosliikt darbos, graaamataas, maaciibaas... un shkjiet, ka man pat buus iespeeja to izdariit.
vispaar jau joprojaam nav paarlieciibas par izveeleeto profesiju... tik smagu celju sev priekshaa esmu nolikusi, bet tagad saaku shaubiities. vot tas ir stulbi.
aj daudz domu shodien galvaa. visu cauru dienu. tjip straadaaju, bet galvaa visu laiku kkaadas idejas. un taads saliidzinoshi liels optimisms. nee pat ne optimisms. vnk kkada "eksisteet/nogaidiit" sheeminja.
aj nu tad jau redzees kas no taa visa sanaaks.
un vispaar man naak miegs. esmu darbaa.