un izrādās, ka esmu tāda pati... pfe. nekad nebūtu to iedomājusies, ka kādam tā varētu likties.
bet forši ir tā parunāt. labprāt es tā katru vakaru pavadītu...
Kkā pēdējā laikā atklāju, ka alkohols palīdz noturēt kkcik normālu garīgo. stulbi, bet fakts.
joprojām gribas mieriņu, kura nav. nezinu, kad būs. jo katrs mēģinājums tāpat beidzas kkā savādāk.
ir kkāda mistiska depresija. no bailēm? nez. klausījos šodien uz pc dziesmas, ko sen nebiju dzirdējusi. baigi kkā pēkšņi salikās, ka agrāk bija vieglāk. un jo tālāk es eju, jo grūtāk man paliek pašai ar sevi, lai gan visu laiku gribēju domāt, ka tagad viss iet uz vienkāršo pusi.
aj nezinu...
šovakar un rīt metalshows... nogurums.
būs vien jādzer kkas, savādāk līdz 7dienai netikšu.
atkal gribas skaļi kliegt, bet tāpat neviens nedzirdēs.
gribas apsēsties un vnk raudāt. kādu stundu no vietas vismaz. un es pat nezinu kādēļ. varbūt tā vnk vajag.