Oļg
nezinu kādēļ tava attieksme pret mani ir tik negatīva un kāpēc viss manis teiktais tev liekas tik stulbs. vienu brīdi galvā pazibēja doma - man laikam visu dzīvi būs sevi jāpierāda tavā priekšā, ka es neesmu nemaz tik stulba kā tev liekas. Bet tajā pat mirklī es sapratu - bet nafig vispār man tev kaut kas jāpierādA? :) un vispār palika labāk. jā nafig. un laikam taisnība bija vien tam teikumam - es tevi vairs nekad nesatikšu...

ko padarīt. tāda dzīve.
Man taču ir viņi - tie pārējie mani draugi un es viņus ļoti mīlu :)