...Happiness only real when shared...
|
|||||||||
| Thursday, November 27th, 2008 |
|
||||
| baigā slimība uznākusi. gadiem nav tik traki bijis. bet par spīti visam vakar biju darbā :D un pirmo reizi pieredzēju cilvēciski attieksmi no savām kolēģēm māsiņām. viņas palaida mani mājās jau plkst 16! 4 stundas ātrāk par manas maiņas beigām. tas tiešām bija jauki... Bet vakar vakars un nakts bija briesmīgi.... tāda temperatūra un drudzis toč nebija bijis drausmīgi ilgi. šodien joprojām diezgan slikti. bet rīt atkal darbs. baigi negribētos neiet. jātiek kkā uz kājām. | ||||
|
|
|
||||
|
nezinu kādēļ tava attieksme pret mani ir tik negatīva un kāpēc viss manis teiktais tev liekas tik stulbs. vienu brīdi galvā pazibēja doma - man laikam visu dzīvi būs sevi jāpierāda tavā priekšā, ka es neesmu nemaz tik stulba kā tev liekas. Bet tajā pat mirklī es sapratu - bet nafig vispār man tev kaut kas jāpierādA? :) un vispār palika labāk. jā nafig. un laikam taisnība bija vien tam teikumam - es tevi vairs nekad nesatikšu... ko padarīt. tāda dzīve. Man taču ir viņi - tie pārējie mani draugi un es viņus ļoti mīlu :) |
||||
|
|
...Happiness only real when shared...
|
|||||||||||