apjukums
Tāds apjukums pēdējā laikā. ik pa laikam uznāk tā, ka nepazīstu sevi vairāk ne skatoties spogulī, ne bildēs, kas kaut kad nesen uzņemtas. Liekas, ka esmu pārāk nopietna, pārāk mierīga salīdzinoši ar to, kas agrāk bija. No otras puses gribas to nopietnību, jūtos gudra un jūtos tā, ka visu šobrīd varētu nest uz saviem pleciem. Gribas bērnu. tiešām. un ļoti ļoti. ne pēc diviem vai pieciem gadiem, bet tagad. šobrīd.
Bet atkāpjoties no tā nopietnības... Liepājā bija vnk superīgi. Pat varbūt ne grupas, bet visa tā atmosfēra, kas pavadīja jau visas dienas laikā. pirmo reizi bija tā, ka diena kuru ļoti gaidi, tiešām beigās arī izvēršas superīga. jo parasti jau ir tā, ka kamēr gaidi jau pārgaidies un viss ir galīgi garām. Bet šoreiz ne. Sākās ar to, ka braucām četratā. diezgan jauka kompānija. sniegputenis, ceļš briesmīgs, bet prieks par tuvojošos ziemu bija. [un atnāca ar [uz pāris dienām jau laikam]]. Tad liepājā - fontaine hotel ir vnk šausmīgi mīlīga vietiņa :) spēlējām kārtis un dzērām karstvīnu, gaidot, kad varēs iet uz koncīti. un koncīti - tik neticami daudz pazīstamu cilvēku, vecu paziņu un tusiņu biedru. lai arī nekas vairāk kā kopīga tusēšana ar lielāko daļu no viņiem arī nav sanācis bija tik neizsakāmi liels prieks viņus visus redzēt. tik liela, ka man likās, ka visus varētu apkamt vismaz 5 reizes :D [un daži arī pat to dabūja :D] Nu labi jā - alkohola arī bija diezgan daudz priekš manis, bet jutos kā 17-18 gadu vecs skuķis :) forši tā. un domājot par šito galīgi nelīmējas kopā ar to, ko uzrakstīju iepriekš. Nu vot tā ir ar mani šobrīd - gribas to nopietnību, stabilitāti, bet tai pat laikā domājot par pagātni un vecajiem tusiņu laikiem - vnk elpa aizraujas. liekas, ka atkal tā varētu. Un kad vēl paskatās vecās bildes un paklausās mūziku kā kādreiz... uuuh.....
Bet vispār man vajag kaut kādu jaunu mūziku. gan datorā, gan, jo īpaši, mašīnā. Tas, ka nav nekā jauna laikam ir "esnekadneesmuviena" nopelns. Kad biju viena, tad likās, ka nav nek';a briesmīgāka par laiku vienatnē, bet tagad jau kuro reizi nonāku pie secinājuma, ka man visam pietrūkst laika. un atkal par spīti tam, ka it kā neko nedaru. Bet laiks tik mežonīgi ātri iet. Un tūliņ jau būšu atpakaļ mācību karuselī. Ā jā vēl aizmirsu ierakstīt, ka liepājā no viena no caner bats mūziķiem uzzinājām, ka kanādas labākās grupas esot cancer bats un billy talent :D