Vienreiz vienam velniņam bija iepatikusies kabatas baterija, viņš bija vakarā atņēmis vienam puikam uz ceļa, paņēmis to ellē līdzi un ticis līdz piektajam priekškambarim, kad elles sardze to izkratīja un atņēma. Vajadzēja redzēt, kas par traci bija. Sasauca velnu tiesu, izsvieda velniņu no elles un vēl tagad nelaiž iekšā. Tagad viņš pa vakariem klīstot apkārt un ņemot puikām nost kabatas baterijas, sevišķi vēl tiem, kas spīdinot citiem acīs. Sakot: "Tu nu gan esi! Tu esi tik nelabs kā velns. Tu man patīc!" Un atņem kabatas bateriju.