datuma tematikās
Kad es būšu liela un tāds tākā Ļeņins, tikai sarkanbalts un bez kaitēm, un bez bārdas un vispār-meitenīte, tad svētkos par mani, lūdzu, stāstu skalu gaismā, kā neļāvu valsts karogu dubļos mīdīt. V nature. Stāvu, taisos kāpt no troļļuka ārā, skatos- kas tur mētājas pa grīdu, prikiņ, valsts simbols nepārprotams, nu,nejau lielais izplājies, bet tāds, pie krūts spraužamais, auduma tāds, paskatos vienreiz, paskatos otrreiz, nu, čotaņeto, vecenes kāpj pāri savos hobīhol piepūšamos zābakos, ziniet, nevar tā tomēr, dubļos mētāties, pietam-trolejbuss ta 23ešais, kas to karogu cels, ja ne es. Tā arī izkāpu ar viņu salijušu un nosmulētu saujā. Laigan, kaunīgi jāatzīst-doma, ka tomēr jāpaceļ, atnāca uzreiz pēc domas:"amoš slēptā kamera, nu, jūnov, kā ar to salstošo bērnu).
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: