Kaut kur izgājšgada RL bija viena iespraudne vai kā nu to sauc par kādas 1950o gadu amerikāņu rakstnieces(?) vēstulēm(?) uz ameriku par to, kā viņai klājas, šķiet, Madridē, kur kafejnīcās bērnus zīda ar krūti pie galdiņa un laikam mazie bērni turpat blakus galdiņam arī čurā. Kas nevienam neliekoties nekas īpašs.