He. Man pirms trim gadiem bija līdzīgs starpgadījums, tikai ar mani uz porcelāna troņa. Es tagad rūpīgi aizbultēju durvis un pie katra troksnīša priekškambarī cieši blenžu uz durvīm, vai tā atslēga tiešām ir aizgriezta, un tad vēl ik pa brīdim palūru, drošībai, un tad vēl paraustu durvis, vārdu sakot, relaksācijas, rimtas meditācijas un tuvības ar sevi mirklis ir sapurgāts uz mūžu.