Un viņš sēdēja un sēdēja
Man vajadzētu līgavas kleitu, lai piecirstu mazliet asuma manam skrējienam caur sinepju veikalu līdz mammai. Es iedomājos kā ieskrienu pie kasēm un kliedzu- sinepes, sinepes, ātri sinepes! un tad atspraužu klejtu un skrienu tālāk. kas man atkal atgādina mirandu (man pēdējā laikā viss atgādina mirandu), viņai bija tāds brūgāns, kuram viņa treptepā pirms kniebstiņa klāstīja, cik ļoti viņai riebjas bērni un laulības dzīve, bet sagadījās tā, ka taipat dienā viņas družka pielādējusi viņai pilnu māju ar lērumu bērnu grabekļu un šūpulīšu, pēckā ieraudzīšanas brūgāns steigšus atklanījās, lai nejauši satiktu viņu nākamā reizē veikala skatlogā, kur družkas viņu tieši bij pielauzušas uzmērīt tortes tipa kāzukleitu un to nu miranda nekādi nevarēja pārvārīt un steigšus metās ar visu to kleitu tam brūgānam pakaļ pa ielu,pilnā galvā kleigdama - es negribu tevi precēt, es negribu tevi precēt!