Mani ir apsēduši bāreņi! Mazās mājas šķūns un bēniņi ir pilni ņudzošu kaķēnu, divas naudaskaķes, atšķiru viņas tikai pēc astēm glūn uz mani no visiem kaktiem, atliek man tikai kaukur nozust, kā pēpelniekā kāda jau iebāzusi degunu, vakar viena, labrīt, ēda no manas bļodiņas, kamēr lēju kafiju. Šķūnī, meklēdama spaini, pervim djelom dabūju blusu, kas mani nikni sakoda viscaur, kamēr lādēdamies vilkos plika, visas durvis jāvaktē, jo viņas visur bāžas iekšā, jūtos tiešām vajāta un nepārtraukti novērota