Meža namiņam ir viens tāds stūris, zem sidrabegles un mazā pīlādža zem tā, ko vajadzētu nozāģēt, bet es vēljoprojām tēloju, ka nevaru atrast zāģi, laigan atradu veselus sešus, tadlūk tai stūrī, kad nosēžas aŗ atpūtnieku un pakājķebli un vēlvienu ķebli, kur izvietot pīpējamos, dzeramos un citus instrumentus, tadlūk tai stūrī vējšaŗvēju satiekas untev pūš gan no priekšas, gan no pakaļas, ganno augšas, ganno apakšas. Tadlūk! Tas stūris ir manējais! (tas gadījumam, ja jūstevisi vazāsieties ar saviem makšķerējam ķebļiem riņķī un nekur nebūs gana labi), muguŗā man memmes pumpains halāts plīvo un viena puse man iŗ brūna, otra balta(tā pakaļa vienkārši neiedeg!). Untā es te sēžu un skārda bungas neglābjami iet uz beigām. Um mammai šodien dzimšansdiena, jakādsdzīvo netālu no lielvārdsielas un ieved 42ā nama 1.dz puķuzirņus, pretim es dodu pudeli un buču, ja kādam vaig
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: