Uzkrītoši neiekļaušos meinstrīmā ar "lielo pieredzi", bet uzdošu prastu jautājumu - kamdēļ ne? Tur viss ir zināms, priekšniecības plusus un mīnusus, kā arī kolektību pārzinot, arī priekšniekiem Tu esi zināma.

Visiem šiem "noteikti nē" teicējiem varu likt pretim to, ka, jā, reizēm, liela noguruma periodos, ir sakārojies tikt atpakaļ kolektīvā, kur aiz tevis stāv reāls liels un dusmīgs spēks ar kudiš lielākām iespējām, nekā pašam. Esmu ticies ar bijušajiem darba devējiem, allaž vini ir izteikuši vēlmi mani redzēt atpakaļam un tiešām to nopietni paturu prātā, kā arī lepnuma man nav.

Vai tad iepriekšējā vietā bija tik sūdīga dzīve? Bija pārgurums un rutīna bez pienācīgas atpūtas, labticīgi pieļauju, ka to visas puses labi saprot.