Odi gan raženi padevušies šogad, nācu pēc lietus pat pa klajāko malu pat, mākulis atnāca līdz un satikās vēl ar tiem, kas uz lieveņa vaktēja, durvis slēdzu lēkādama un kratīdama visu, likās, kamēr atslēgu atradīšu, tikmēr cauŗi, tā, ka kāja visa apmetas ar viņiem viscaur, tāgat iespundējos un dzeru vīnu, pirmdiena tak.