man līdzīga sāpe, atminot vecmmas gadsimtsākuma podiņcepures un citus dārgumus, kas dāsnu vēzienu lidoja miskastē. objektīvi gan saprotu, ka tiešām-patiešām nebija rūmes, kur visu satilpināt, un tomēr ik pa laikam sirds nosāp par šo un to.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: