man akal tās līknes bija tādas, ka es vakar biju dikti nīgra, jo jāvelkas uz to darbu, tāda man līkne bija,pavisam uz zemi, ka gribējās cilvēkiem virsū bļaut, nutur, unkotute vēl vazājies, viss labākais nu aiz muguras! Bet šorīt akal pamodos, līksma, laikam kautko sasapņojos un palēkdamās, viss labais vēl ir priekšā tomēr!