aij, pofig, tīšos pledā, viss jau darīts, diezin vai paspēšu mājās, galvenais, lai tas lietus odus sadzen zemē, jo viņi vienmēŗ nāk taisni mani ēst, betmanjau tā viss rētās, kājas- no vakardienas skriešanas, rokas- no pudeļu taisīšanas ap naglām, unvēl es šon netīšām podā iemetu bļodu un sasitu, untavisus atlikušos pirkstus sagriezu, to visu ķeksējot laukā ar karoti. Tāds savāds rīts, klasiskās mūzikas pavadījumā:D