esturbiju baigi, ziniet, sacepusies, jo tie smerdeļi bija stipri bezkaunīgi un viskādīgi mūs izaicināja, betToms mani kušināja un teica, tutaču zini, ka par visu, ko tu tagad pateiksi, jākaujās ta būs mums (nutur, puikiem, ja, betē, mūsējo tāpatām bija pārsvars un divus tos hļupikus es biju gatava ņemt uz sevi un vēl to vadoni rozā maikā:D), betnutad kautkā viss beidzās labi, esgaņķērcu tam visliekākajam no mūsu bara - Uldi, nostaigā tu viņiem beidzot garām tiem saviem platiem pleciem!!!
Un viņš arī nostaigāja:)