jel
a man vienīgais cilvēks, uz kuru varu paļauties, patiešām paļauties, sarežģītās situācijās ir mamma. Nu kuram, kuram citam lai es zvanītu ar šķību lūpu, stāvēdama pie bankomāta un lūgdamās-akjel, kaut tur būtu 5čuks, ne 4.99, kauttik man nebūtu jāiet atpakaļ pie zobārstes un jāsaka, ka man kontā pietrūkst naudas un tagad jāpaliek šai parādā rovna 2 ls. Un kurš tad, kurš tad arī triektos mani no kauna glābt, kaut arī man smukas kājas un lielas, skaistas ACIS?
nu neviens tak, ble.
/Nā, vispār, jau triektos. nepareizs jautājums./
Nu, kuram gan, kuram man nebūtu kauns zvanīt?