Ta nāku apakaļ, skatos, 12it un jau stāv sētsvidā tie divi idejoti aŗ saviem sieriem, essāku grabināt naudu un skaicka, nesanāk naļikā, ta eju apakaļ pie vaļas, aizņemos, skreju apakaļ, dodu tiem idejotiem, atvainojos, nezinpako, šī man sāk stāstīt, kāds labs večukiņš bijis un kā zvanījis piena/siera pasūtīt, tā šo vīrs pie tel. saukdams teicis, tavs večukiņš akal zvana. Pirmkārt, dirsā viņai večukiņš, dirsā viņai tos sierus! Večukiņš?! Cienījams kungs nevis večukiņš. Vaidzēj vispār iedot bietē